Atpūtas ceļojumi

Čarterreisi

Marakeša valsts svētkos

15.11.2018 - 19.11.2018 Cena no 549EUR

Marakeša valsts svētkos!

No Atlasa kalnu sniegotajām virsotnēm līdz Atlantijas okeāna varenajiem viļņiem, no Vidusjūras piekrastes baltajām pludmalēm līdz Sahāras tuksneša nebeidzamajai vientulībai – tā ir Maroka- valsts Ziemeļāfrikā, Rietumu civilizācijas vārti Melnajā kontinentā. Dabas daudzveidība un mainība četros gadalaikos, berberu, arābu, spāņu un francūžu kultūras mistrojums, vietējo iedzīvotāju viesmīlība un milzumdaudz iespēju pavadīt savu brīvo laiku katru jaunu atgriešanās reizi citādāk.

15.11.2018.
Rīga (06:00) - Marakeša (09:30)
19.11.2018.
Marakeša (17:00) - Rīga (23.59)


Lidojums 549 EUR
*Cena par tiešo lidojumu uz Marakešu turp un atpakaļ, lidostu nodokļi, siltā ēdināšana, bagāža (15kg nododamā, 6kg rokas bagāža).

Lidojums + viesnīca 699 EUR
*Cena par tiešo lidojumu, transferu, 4 naktis 3* viesnīcā Diwane Hotel divvietīgā numurā ar brokastīm. Piemaksa par vienvietīgu numuru 60 EUR

Lidojums + viesnīca 759 EUR
*Cena par tiešo lidojumu, transferu, 4 naktis 4* viesnīcā Opera Plaza Hotel divvietīgā numurā ar brokastīm. Piemaksa par vienvietīgu numuru 110 EUR .


Papildus iespējams iegādāties ekskursiju programmu katrai dienai - www.flymeaway.lv/lv/marakesa-valsts-svetkos-ar-diwane-3-viesnicu

Maroka atrodas Āfrikas kontinenta ziemeļos un no Eiropas kontinenta to atdala Vidusjūru un Atlantijas okeānu savienojošais Gibraltāra šaurums jeb nieka 14,3 km. Austrumos valsts robežojas ar Alžīriju, dienvidos ar Rietumsahāru, kas faktiski atrodas Marokas kontrolē, jeb precīzāk sakot, Mauritāniju, kas plešas vēl tālāk uz dienvidiem, un ziemeļos ar Spānijas teritoriālajiem ūdeņiem un trīs tās anklāviem (Seutu, Melillu un Penon de Velez de la Gomera). Liela daļa no Marokas ir klāta kalnu grēdām – Atlasa kalni atrodas valsts centrālajā daļā, bet Rifa kalnu grēda sargā no aukstajiem ziemeļu vējiem netālu no Vidusjūras piekrastes.

446,550 km2 dzīvo apmēram 33 miljoni iedzīvotāju, kuri lielākoties izvēlējušies maiga klimata svētītos valsts ziemeļu un ziemeļrietumu rajonus. Marokas galvaspilsēta ir Rabata, bet lielākās pilsētas ir osta Kasablanka, ko pazīstam pēc 1942. gadā uzņemtās tāda paša nosaukuma filmas, Marakeša, Tanžīra, Fēsa, Agadira un citas. Valsts pamatiedzīvotāji ir berberi, kas izsenis nodarbojās ar lauksaimniecību un tirdzniecības sakaru uzturēšanu starp Ziemeļāfriku un kontinenta vidieni.

7. gadsimtā, šķērsojot Tuvos austrumus un Ziemeļāfriku, berberu apdzīvotajās teritorijās iebruka arābi, līdzi atnesot savu kultūru, valodu un pavisam jaunu ticību – islāmu, kas līdz mūsdienām ir valdošā reliģija Marokā. Taču islāms saglabājis savu nelokāmību vien attālākajos ciematos un mazpilsētās. Tūristu vairāk apmeklētajās pilsētās, kā arī Atlantijas okeāna un Vidusjūras kūrortos, vietējie iedzīvotāji ir vairāk atvērti visam jaunajam un par islāmticībā balstīto dzīves veidu liecina vien muedzina aicinājumi uz lūgšanu, kas, neierasti rietumnieka ausīm, vairākas reizes dienā atskan no tuvēja minareta, veikali bez ierastajiem alkohola pārpilniem plauktiem un sievietes, kuras, slēpjot gandrīz katru kvadrātcentimetru no baltās ādas, ar nodurtām acīm pazib ielās.


Marakeša

Marakeša ir ceturtā lielākā Marokas pilsēta pēc Kasablankas, Fēsas un Rabatas un atrodas sniegiem klāto Atlasa kalnu piekājē valsts centrālajā daļā. Marakeša ir viena no četrām Marokas impērijas pilsētām, kas bija valsts galvaspilsēta vairāku gadsimtu garumā, kad valdīja varenās Almoravidu, Almohadu un Saadi dinastijas. Tā tiek uzskatīta par valsts simbolu un Marakešas apskate ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu teikt, ka esat apmeklējis Maroku. Pilsēta ir sadalīta divās atsevišķās daļās: tūristu galvenais apskates objekts – Medina jeb vecpilsēta un Gueliz jeb Ville Nouvelle – jaunā, mūsdienīgā pilsētas daļa.

Medina ar šaurajām ieliņām, kur liekas, ka gadsimti apstājušies, vilina ceļotāju garām preču pārpilniem veikaliņiem, kuros var nopirkt tiešām jebko, nedaudz apstājoties pie daudzkrāsainajiem berberu paklājiem, ieelpojot svaigi uzlietas piparmētru tējas saldi rūgto smaržu, jeb varbūt tas bija vīraks, ieklausoties pareģu murmināšanā, apmetot drošu līkumu čūsku dīdītājiem nonākt galvenajā pilsētas laukumā Djemaa El-Fna, kas pēc saulrieta pārvēršas par vietu, kas, iespējams, minēta 1001 nakts pasakās. Eksotiski aromāti, maģiska mūzika, rietumniekam neierastas izklaides – viss šeit ir pieejams.

Laukuma dienvidu stūrī atrodas ieeja vēl vienā no Medinas rajoniem – Kasbah (citadelē), kurā izvietojusies Karaļa pils, El- Badi pils un vecie saadi kapi. Kasbahā atrodami veikali, tirgus laukumi, restorāni un riadi – plašas bagāto marokāņu mājas ar iekšpagalmu, kas nereti lepojas ar nelielu dārzu, strūklaku un putnu dziesmām.

Atlasa kalni

Kalnu grēda, kas apmēram 2,500 km garumā stiepjas cauri trīs Āfrikas valstīm – Marokai, Alžīrijai un Tunisijai. Tiek iedalīti Augstajos Atlasa kalnos, Vidusatlasa kalnos un Anti Atlasa kalnos. Visiespaidīgākais ir Augstais Atlass, ar Ziemeļāfrikas augstāko virsotni – Tubkalu (4165 m). Ziemā Atlasa kalnus klāj sniegs un te iespējams pavadīt laiku arī kādā no kalnu slēpošanas kūrortiem. Atlasa kalniem ir liela nozīme Marokas klimatisko apstākļu regulēšanā, jo to dienvidu nogāzes pakāpeniski pāriet Sahāras tuksneša neauglīgajās smiltīs. Savukārt, ielejas, kas plešas uz ziemeļiem ir aizsargātas no tuksneša svelmainās dvašas vasarā. Kalnu ciematos mitinās Marokas pamatiedzīvotāji – berberi, kuri saglabājuši savu gadsimtiem seno dzīves veidu, tradīcijas un kultūru. To vērts aplūkot līdz ar lieliskām kalnu, ieleju un kanjonu ainavām. Un vēl – Atlasa kalni ir piemēroti arī kalnu kāpšanas iesācējiem.

Agafejas tuksnesis

Apmēram 40 min. brauciena attālumā uz rietumiem no Marakešas, kur pilsētas rosīgo dzīvi sāk nomainīt nelieli berberu ciemati, plešas Agafejas tuksnesis ar Atlasu kalnu grēdu fonā. Tas nav līdzīgs Sahāras vienmuļajam smilšu klaidam, bet drīzāk ir neauglīgs un tuksnešains plato, kura akmeņainie pakalni iekrāsoti maigos pasteļtoņos – ne velti tuksneša nosaukums sasaucas ar berberu vārdu “piens”. Ja vasarā gaisa temperatūra pakāpjas līdz +45C, tad ziemas naktīs te ir tikai nieka +12C. Ūdens trūkums piespieda vietējos ciematus pamest šo mēness ainavai līdzīgo vietu un tagad te ierodas tie, kuri mēro ceļu uz Atlasa kalniem, vēlas izmest līkumu kamieļa mugurā, ilgojas pēc vientulības vai arī neticami spoži zvaigžņotas debess, kādu var redzēt tikai naktī, ko pavada tuksnesī.

Essaouira

Ja izrunāsiet šīs ostas pilsētas vārdu arābu manierē, izelpojot lēni un gari Es-sweera, tad tas atbildīs Atlantijas okeāna brīzei, kas visu gadu liec araukāriju zarus līdz pat zemei, un liekas, piepilda jebkuru ielu, laukumu un vēsturiskos nocietinājumus ar piekrastes smalkajām smiltīm.

Essaoira ir pavisam cita Maroka - reiz tā bija populāra hippiju pulcēšanās vieta, bet UNESCO pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā iekļautās medinas dēļ, kļuvusi par vietu, ko apmeklēt vēlas jebkurš šīs valsts apceļotājs.

Jau 5. gs. PK pilsēta izveidojās kā rosīgs tirdzniecības un ostas mezgls. Mūsdienās apskatāmie nocietinājumi tika radīti sultāna Muhameda III laikā 18. gadsimtā, kurš vēlējās Essaouiru pretstatīt dumpīgajai Agadirai, kā arī iekļaut pilsētas arhitektūrā nedaudz no Eiropas vaibstiem. Pilsētā jūtama portugāļu, berberu, ēbreju, francūžu un holandiešu ietekme – gan ar sienu apjoztajā vecpilsētā, gan elegantajos skvēros gan baltajās māju sienās.

Sērfingotāju un kaitistu paradīze, ikgadējā Gnaoua Pasaules mūzikas festivāla mājvieta, “Ottello” kaisību un “Troņu spēļu” darbības lauks, vieta, par kuru domāja Džimijs Hendrikss, rakstot dziesmu “Smilšu pilis”, pilsēta ar īpašu, māksliniecisku auru – tā patiks visiem.

Ourika upes ieleja

Ourika upe sākas Augstajos Atlasa kalnos un atrodas pavisam netālu no Marakešas. Ielejā vietums izvietojušies berberu ciemati, kuri jau februārī ietinas ziedošu mandeļkoku un ķiršu ziedu plīvurī. Pārējos gadalaikos krāsainus triepienus ainavā ienes vēdināties izkārtie raibie, berberu austie paklāji.

Lieliskas kalnu ainavas, pirmatnēja vide ar endēmiskiem augiem un reti sastopamajiem Berberu makaki pērtiķiem, virvju tilti un ūdenskritumi – ieleja ir vēsa atpūtas vieta pēc tuksnešu un pilsētu laukumu elpu aizcērtošās svelmes.

Ouarzazate un Ait Benhaddou

Ouarzazate ir āda paša nosaukuma provinces galvaspilsēta Marokas centrālās daļas dienvidos. Tā atrodas Augsto Atlasa kalnu grēdas dienvidos un uz dienvidiem no pilsētas plešas tuksnesis. Ouarzazate ir pazīstams marokāņu brīvdienu ceļojumu galamērķis. To, arābiem raksturīgās arhitektūras dēļ, iemīļojušas virkne filmu studijas - “Arābijas Lavrencs”, “Kristus pēdējā kārdināšana”, “Mūmija”, “Leģionārs”, “Hanna”, “Kalniem ir acis” ir tikai daļa no šeit uzņemtajām filmām. Ouarzazetes rietumos atrodas nocietinātais ciemats Ait Benhaddou, kas izvietojies uz senā karavānu ceļa starp Sahāras tuksnesi un Marakešu un iekļauts UNESCO pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā.

Sahāras tuksnesis

Marokas teritorijā iesniedzas pasaulē karstākais un lielākais smilšu tuksnesis – Sahāra. Šeit ceļotāju sagaida ekstrēmas temperatūras maiņas 24 stundu laikā, smilšu vētras, simtiem kilometru hamadas –neauglīga klinšu plato, ceļojošas kāpas un palmu apēnotas oāzes. Bet te var arī ieelpot vistīrāko gaisu, redzēt neticami daudz un spožu zvaigžņu un sagaidīt visbrīnišķīgākos saullēktus.

Kaut kas tik maģiski eksotisks ir visā šajā pirmatnējā un mūsdienīgā mistrojumā, ka pat īss ieskats Marokas dabas, kultūras un tradīciju daudzveidībā kā saldi rūgtens vīraks vilinās atgriezties un izbaudīt pavisam kaut ko citu.... Sulīgi, krāšņi, un mazliet eiropieša prātam neaptverami – tā ir Maroka!

Mūsu ceļojumu konsultanti labprāt sniegs sīkāku informāciju:

info@naos.lv

67279626



Pieteikties ceļojumam
Iegūt papildus informāciju
Vārds
Uzvārds
Tālrunis
E-pasts
Adrese
  pierakstīt mani jaunumu listē
Komentāri